Lv:Latvian tagging guidelines

Šis ir svarīgāko OpenStreetMap pamatnostādņu apkopojums latviski. Tas ietver gan globālus principus, par kuriem ir vienojušies lielākā daļa lietotāju, gan arī lietas, kas ir specifiskas Latvijā. Šī lapa ietver abus veidus.

Ceļi un ielas

Vispārīgi noteikumi

Viens no lielākajiem ieguvumiem no OSM datiem ir iespēja tos izmantot navigācijā - vai nu portatīvajās ierīcēs vai interneta pakalpojumos. Katram ceļu reģistrētājam būtu jāseko līdz, lai viņa ievadītie dati palīdzētu informācijas lietotājiem, nevis radītu liekus pārpratumus. Pamata ieteikumi labai praksei:

• Nekad nepārveidojiet GPS datus pa tiešo uz OSM ceļiem. Rezultātā ceļi izveidojas ar ārkārtīgi daudz nevajadzīgiem punktiem. Tā vietā iezīmējiet ceļu pa virsu jūsu un citu lietotāju GPS datiem.
• Ceļu klasifikācijā jāpieturas pie šeit aprakstītiem principiem. Vēl svarīgāk ir ievērot vietējo konsekvenci - piemēram, ja kādā pilsētā noteiktas nozīmes ielas ir marķētas kā "secondary", jūsu pievienotiem datiem jāsaskan ar esošo klasifikāciju (līdzīgas ielas pievienosiet ar "secondary", svarīgākas ar "primary" utt).
• Ja ir šaubas par klasifikācijas principiem, lūdzu apspriediet epasta sarakstē (talk-lv sarakste) vai Zulip čatā.
• Nekad neatstājiet nesavienotus ceļu galus. Pat ja vizuāli kartē ielas gals "pieskaras" otrai ielai, ja starp ceļiem nav kopīgs punkts, navigācijas programmas šīs ielas neredz kā savienotas un nespēs to izmantot.
• Nekad neatstājiet krustojumus bez savienojošā punkta. Ja divas ielas pārklājas, bet nav kopīga punkta, navigācijas programmām šis ir divu līmeņu krustojums un no vienas ielas nevar nonākt citā. Un otrādi - nekad nesavienojiet divu līmeņu ielas (tilti vai tuneļi). Tas attiecas uz visiem auto, gājēju un citiem ceļiem savā starpā.
• Datu kvalitāti var novērtēt ar šo rīku: Geofabrik. Tomēr validatora norādītās kļūdas vajag izvērtēt pašiem. Piemēram, ja ielas posmam tiešām nav nosaukuma, nevajag to izdomāt vai ievadīt kādu simbolu.
• Reģionus/poligonus un ceļus (highway=*) nodalām - tiem neliekam kopīgus punktus (nodes). Tas attiecas uz landuse, amenity=parking un visiem citiem poligoniem, kuri nav kāds no ceļu tipiem.

Ieteicams iepazīties ar šo (angliski):

• Key:highway
• Map Features#Highway

Ceļu apzīmēšana ārpus pilsētām

Lai gan pamatprincipi ceļu apzīmēšanai ir vienādi, katrā valstī ir nelielas atšķirības konkrētam klasifikācijas pielietojumam. Latvijā klasifikācija daļēji balstās uz likumu "Par autoceļiem".

Kopumā lietotāji Latvijā ir vienojušies par šādu pamata klasifikāciju, vadoties no Latvijas valsts ceļu datiem:

• highway=trunk - Galvenie autoceļi, apzīmēti ar "A" kodu -
• highway=primary - Reģionālie autoceļi, apzīmēti ar "P" kodu -
• highway=secondary - Vietējie autoceļi, apzīmēti ar "V" kodu -

Jāņem vērā, ka šis sadalījums pēc valsts ceļu klasifikācijas ne vienmēr atbilst ceļu faktiskajam lietojumam (piemēram, bijušie savienojošie posmi, jaunizbūvēti posmi, pārbūvēti apkārtceļi, arī nenomainīti kodi vai valsts tīklā neklasificēti ceļi, utt.). Pēc OSM principiem, ceļus klasificē pēc to funkcijas/izmantošanas un hierarhijas, un faktiskā ceļu izmantošana var sakrist arī ar lielāka vai mazāka koda "statusu".

• highway=tertiary - Pašvaldības zemākas nozīmes autoceļi, dažreiz ar "C" kodu vai vietējas nozīmes kodu pašvaldības plānos.
• highway=unclassified - Pašvaldības autoceļi bez administratīvās klasifikācijas. Parasti "grants" ceļš, kura segumu ceļu uzturētājs regulāri līdzina.
• highway=track - neuzturēts vai reti uzturēts ceļš ārpus valsts un pašvaldību ceļu tīkla domāts piekļuvei dažādām pārsvarā dabas teritorijām, bieži aprakstāms kā "iebrauktas pēdas". Šī klasifikācija OSM ir dažādi interpretēta, bet pamatprincipā tā ir piekļuve meža, lauku vai līdzīgai teritorijai, parasti neapdzīvotās vietās. Latvijā to lieto meža ceļiem, izbraucamām stigām, iebrauktuvēm pļavās, labības un ganību laukos, piebrauktuvēm ezeriem, utml. Dažreiz arī mazlietotiem zemes un zāles ceļiem, platiem posmiem mežos, ceļiem karjeros, iekšceļiem lielās fermās, bijušajos kooperatīvu mazdārziņos, utml. (Pašlaik nav noskaidrots, vai tos jālieto izbūvētiem/uzturētiem LVM ceļiem (vai unclassified).) Ieteicams norādīt surface=* un tracktype=*, jo šādi ceļi pat ar līdzīgu virsmu mēdz atšķirties no gludiem pļavu ceļiem līdz neizbraucamām meža darbu stigām.
• highway=road - Ceļi, kuriem nav zināma klasifikācija. Šis apzīmējums netiek lietots un jānorāda kādu no augstākminētajiem.
• highway=motorway - Ātrgaitas ceļi jeb tā saucamie autobāņi . Latvijā pagaidām vienīgais šāds ceļa posms ir daļa no Ķekavas apvedceļa.

Valsts ceļu marķēšana

Lai apzīmētu ceļu ar valsts ceļu numuru (A/V/P), izmanto vismaz vienu no divām pieejām:

• Ceļu (visus tā posmus) pievieno atbilstošam relation, kuru veido pēc Eiropas ceļu parauga WikiProject_Europe/E-road_network, t.i. katram ceļam izveido relation, kurā aizpilda šos tagus:
  • type=route - relation tips ir ceļa maršruts (atšķirot no, piemēram, administratīvām robežām)
  • route=road - maršruts ir ceļš (atšķirot piemēram, no autobusu maršrutiem)
  • network=lv:national - ceļa numurs ir Latvijas valsts ceļu tīkls (arī Lietuvā ir A1 šoseja)
    • network=lv:regional P ceļiem
    • network=lv:local V ceļiem
  • Norāda numuru ar ref=*
  • Norāda nosaukumu ar name=*
• Uz paša ceļa (katra tā posma):
  • Norāda numuru ar ref=*, ja nepieciešams that vairākas vērtības ar semikolu
  • Norāda nosaukumu ar name=*

Jāņem vērā, ka daudzi valsts ceļi šķērso apdzīvotas vietas, kurās šiem ceļiem mēdz būt ielu nosaukumi. Šajā gadījumā name=* lietots uz paša ceļa nevarēs norādīt gan valsts ceļa (maršruta) nosaukuma gan ceļa kā ielas nosaukumu.

Uzbrauktuves, nobrauktuves, ieskriešanās joslas

Ceļu savienojumus apzīmē ar highway=trunk_link highway=primary_link highway=secondary_link.

Ja uzbrauktuve savieno atšķirīgus ceļus (trunk un secondary) uzbrauktuves marķē pēc svarīgākā ceļa.

Piebraukšanas ceļi lauku sētām

Ja ceļš ved uz vairākām lauku sētām, un tā funkcija acīmredzot ir piebraukšana, nevis caurbraukšana, tad tādu ceļu apzīmējam ar highway=service service=driveway access=private (ja vien nav norādīts atsevišķi). Ja ceļš ved starp daudzām lauku sētām, kas atrodas tuvu viena pie otras (ciems vai skrajciems), tad pēc iespējas to var tagot ar highway=residential, pārējos gadījumos - pēc klasifikācijas.

Ielu apzīmēšana apdzīvotās vietās

Apdzīvotās vietās ielām un citiem ceļiem mēdz būt nosaukumi, bet tas nav obligāts noteikums.

Highway izvēles principi:

Pamata ceļi

• highway=trunk - A klases ceļi, kas ved cauri pilsētai vai ciemam
• highway=primary - P klases ceļi, kas ved cauri pilsētai vai ciemam
• highway=secondary - V klases ceļi, kas ved cauri pilsētai vai ciemam
• highway=tertiary - Citas relatīvi svarīgas ielas - parasti tādas, kuras izmantotu arī caurbraucēji (piemēram, nokļūšanai citā pilsētas rajonā)
• highway=residential - Ielas, kuras pamatā izmanto vietējie iedzīvotāji
• highway=living_street - Ielas, kas apzīmētas ar dzīvojamās zonas zīmi
• highway=unclassified - Mazāksvarīgas ielas bez klasifikācijas
• highway=road - Ceļi, kuriem nav zināma klasifikācija. Šis ir pagaidu tips, kuru jānomaina ar konkrētāku, tiklīdz iespējams

A un P klases ceļu izvietojums pilsētās ne vienmēr ir zināms, un reizēm tas ir klaji neloģisks. Ja jums rodas šaubas, apspriediet plānotās izmaiņas Latvijas e-pasta sarakstē vai Zulip čatā.

Mazāki ceļi

• highway=living_street - ceļi teritorijā, kas apzīmēti ar ceļazīmi "Dzīvojamā zona" .
• highway=service - daudzdzīvokļu namu pagalmu ielas, ja nav ceļa zīmes "Dzīvojamā zona". Arī dažādi piebraucamie ceļi - atkritumu izvešanai, kravu pievešanai, iebraukšanai stāvvietās, piebrauktuves industriālām teritorijām vai privātīpašumiem.

Ja zināms piebraucamā ceļa tips, to var norādīt papildus:

• highway=service, service=driveway - privātmāju piebraucamie ceļi, reizēm atzīmēti ar zīmi privātīpašums, iebraukt aizliegts. Papildus var pielikt arī access=private.
• highway=service, service=alley - privātmāju "servitūta" ceļi, sētas puses iebrauktuves privātāmājām.
• highway=service, service=parking_aisle - stāvvietu laukumos ceļi starp mašīnu rindām.

Gājēju ceļi

• highway=footway - celiņš paredzēts gājējiem, parasti ar segumu vai vismaz apstrādātu virsmu
• highway=footway + footway=sidewalk - gājēju ietve gar ceļu, ja zīmēta atsevišķi (t.i., nevis sidewalk=* uz ceļa līnijas). Uz ietvēm (kas ir ceļu infrastruktūras daļa) CSN izpratnē attiecas vairāki punkti.
• highway=footway + foot=designated - "gējēju ceļš" CSN izpratnē. Kustība paredzēta tikai gājējiem. Tā kā uz šādiem celiņiem attiecas papildus CSN punkti (piemēram, footway pats par sevi neaizliedz kustību velosipēdiem), tad vēlams norādīt foot=designated, lai atšķirtu no neapzīmētiem celiņiem. Daudzās vietās šī zīme ir lietota nekorekti, lai norādītu, ka kustība nav atļauta mehāniskajiem transportlīdzekļiem - bet faktiski tas tad arī aizliedz velosipēdiem (un elektroskrejriteņiem, u.c.).
• highway=path - taka vai vienkāršs celiņš, gandrīz vienmēr bez seguma.
• highway=path + informal=yes - izmīdīts īsceļš, parasti starp ceļiem un ielām, kur sākotnēji nav bijusi paredzēta gājēju kustība un nav izbūvēta infrastruktūra - tā saucamais "desire path". Apdzīvotās vietās gandrīz visas takas ir šādas un praktiski informal=* lietots maz.

path un footway nozīme pasaulē atšķiras un laika gaitā ir mainījušies un pastāv vairāki viedokļi. Latvijā praktiski footway apzīmē speciāli paredzētus ceļus ar segumu un path vienkāršus zemes celiņus.

• foot=no - "Gājējiem iet aizliegts"

Gājēji uz ceļiem

Pēc ceļu satiksmes noteikumiem, gājēji Latvijā drīkst pārvietoties pa ceļa brauktuves nomali ("soft shoulder"), ārmalu ("hard shoulder") vai malu, ja blakus nav gājēju infrastruktūras un nav citāda ierobežojuma, parasti 309. zīme. OSM tas atspoguļojas foot=* birkā kā legālais ierobežojums - noklusētā vērtība ir foot=yes (tā pat kā bicycle=yes), bet "pilns" aizliegums ir foot=no. (Ceļa nomales iespējams norādīt ar shoulder=* un faktiskā noklusētā vērtība šeit ir shoulder:foot=yes.) Ja blakus ir gājēju infrastruktūra, piemēram ietve, tad atļautā lietošana ir foot=use_sidepath - pārvietoties pa blakus celiņu. Jāņem vērā, ka OSM norāda legālo/atļauto pārvietošanos, bet nevis subjektīvo/drošo - iespējams, ka pārvietoties pa daudziem ceļa posmiem ir bīstami vai pat neiespējami (OSM to iespējams norādīt tikai netieši ar piemēram shoulder=no un verge=no). Arī šķērsot brauktuvi ir atļauts uz mazāk par 4 joslu nesadalītiem ceļiem, kur tuvumā nav pārejas/tuneļa/tilta vai krustojuma.

Veloceļi un veloinfrastruktūra

• highway=cycleway - velosipēdu ceļš. Latvijā pēc CSN is trīs ar ceļa zīmēm apzīmējami veidi ar atšķirīgiem noteikumiem:
  • - "velosipēdu ceļš" highway=cycleway - ceļš paredzēts tikai velosipēdiem (un elektroskrejriteņiem). Tas nozīmē, ka šis ceļš ir bicycle=designated, kas nav speciāli jānorāda. Latvijā, pēc noklusējuma tas arī nozīmē, ka foot=no, kas arī nav speciāli jānorāda.
  • - "kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš" - nedalīts ceļš ar jauktu dalībnieku kustību. Var apzīmēt divējādi:
    • Variants 1: highway=cycleway + foot=designated + segregated=no - iD redaktora piedāvātais variants. (bicycle=designated var nenorādīt, bet iD redaktors pievieno šo tegu un praksē gandrīz visi veloceļi ir šādi apzīmēti.)
    • Variants 2: highway=path + bicycle=designated + foot=designated + segregated=no - JOSM redaktora piedāvātais variants.
  • - "gājēju un velosipēdu ceļš" - dalīts ceļš, kur dalībnieki pārvietojas pa savu joslu.
    • Variants 1: highway=cycleway + foot=designated + segregated=yes - iD redaktora piedāvātais variants.
    • Variants 2: highway=path + bicycle=designated + foot=designated + segregated=yes - JOSM redaktora piedāvātais variants.
• Velosipēdu ceļu zīmes var saturēt arī bultiņu, norādot vienvirziena kustību - oneway=yes. Ja ir norādītas divas bultiņas abos ceļa virzienos, tad spēkā paliek noklusētā vērtība oneway=no.
• Praksē velosipēdu ceļu zīmes var būt divu izmēru, kaut arī CSN šāds sadalījums nav aprakstīts. Parastā izmēra (sakrīt ar citām ceļa zīmēm) zīme apzīmē visu ceļu/brauktuvi. Mazāka (aptuveni puse diametra no parastām) apzīmē tikai to ceļa daļu, pie kura tā ir uzstādīta, piemēram uz celiņa gar brauktuvi. Jāņem vērā, ka daudzviet šī nianse nav ievērota un pat bieži uzstādīta kļūdaini.
• highway=* + cycleway=lane - velojosla uz ceļa brauktuves, parasti apzīmēta tikai ar ceļa apzīmējumu un nepārtraukto līniju. Mēdz būt fiziski atdalītas no ceļa, parasti krustojumos ar stabiņiem. Latvijā norādīts reti. Praksē velojoslas uz ceļiem bieži tiek iezīmētas kā atsevišķi velo ceļi. Ja josla ir atdalīta nozīmīgā garumā, tad parasti arī ir iezīmēta kā atsevišķs ceļš ar highway=cycleway.
• highway=* + cycleway=shared_lane - norāde par velosipēdu pārvietošanos pa kopīgo joslu ar autotransportu (tā saucamā "sharrow") . Šī nav atsevišķa velojosla kaut arī var būt nodalīta uz ceļa līdzīgi joslai. Pēc CSN, šis apzīmējums praktiski neko nemaina. Šādu ielu Latvijā ir ļoti maz.

• route=bicycle - velomaršruti. Latvijā tie tiek apzīmēti ar informatīvo zīmi - "velomaršruts". Tā var būt ar numuru/iem konkrētiem maršrutiem vai arī vienkārši kā virziena norāde. Jāņem vērā, ka šī zīme tiek uzstādīta gan uz veloceliņiem, gan ceļiem, ietvēm, takām un citur un noteikumu izpratnē šis apzīmējums neko nemaina. Pastāv arī citas līdzīgas zīmes, pārsvarā norādot velo kustības virzienu, bet kas nemaina ceļa apzīmējumu vai saistošo noteikumus. Praksē velomaršrutu ceļi mēdz tikt apzīmēti ar bicycle=yes.

• Latvijā pēc CSN nav jēdziena "velo iela" . Tomēr, kopš 2020. gada, Siguldā ir izveidots pilotprojekts, kur ielas gabals noteikts kā "velo iela" kopā ar informatīvu ceļa zīmi "Velo iela / Auto ir viesis" [38] un 30 km/h ātruma ierobežojumu. Šāda iela ir papildus apzīmēta ar cyclestreet=yes (+ maxspeed=30).

• - velosipēdiem braukt aizliegts jeb bicycle=no. Parasti attiecas uz brauktuvi. Praktiski lietota reti un ārpus ceļiem bieži nekorekti, piemēram ar domu, ka bicycle=dismount, piemēram pāri dzelzceļa pārbrauktuvēm, bet kur abās pusēs ir veloceļš. Arīdzan zīme uzstādīta pie brauktuvēm nenosaka, kā tas ietekmētu piemēram blakus brauktuvei esošu ietvi.

• highway=footway (+foot=designated) - #Gājēju ceļi sadaļā minētais ceļš, kas aizliedz velosipēdu kustību. Faktiskos ierobežojumus ir jāskatās pēc individuālās situācijas, jo var būt gan bicycle=no, gan dismount, gan permissive atkarībā no zīmes mērķa un citām zīmēm vai norādēm. Ja nav citādi zināms, tad pieturoties pie OSM principa par atļauto/legālo (nevis de facto) izmantošanu, būtu jāliek no.

Jāņem vēra, ka praksē ceļu apzīmējumi un zīmju izvietojumi var būt neskaidri, konfliktējoši un pat maldinoši. Piemēram, bieži sastopama situācija ir velosipēdu ceļa zīmju un horizontālo apzīmējumu neesamība ielu, ietvju un citu ceļu krustojumos un savienojumos.

Nosakot ceļa veidu un ierobežojumus, ceļa zīmēm pēc CSN ir noteicoša nozīme, bet nestandarta apzīmējumiem pēc CSN nav nozīmes - tie ir informatīvi. Piemēram, horizontālais ceļa apzīmējums "dodiet ceļu". Līdzīgi, ceļa segumam un krāsojumam nav noteicošas nozīmes. Tas rada problēmas vietās, kur nav nekādu ceļa zīmju, bet segums "pārliecinoši" norāda domāto nozīmi.

• cycleway=asl - "kastīte" krustojumos, kur velosipēdisti var gaidīt zaļo gaismu pirms citiem transportlīdzekļiem, īpaši veicot kreiso pagriezienu.
• highway=cyclist_waiting_aid - tam īpaši paredzēti rokturi/kājturi, kur velosipēdisti var atbalstīties vai pieturēties, parasti krustojumos.

Tramvaji

• railway=tram - Tramvaju sliedes, parasti pa vidu vai blakus ceļam, vai arī atsevišķi. Neatkarīgi vai sliedes ir uz vai blakus ceļam, zīmē katru atsevišķi un pa to viduslīniju trajektoriju.
  • oneway=* - Norāda kustības virzienu, jo dažām līnijām Latvijā ir divpusēja kustība.
  • gauge=* - Sliežu platums, piemēram 1524 (Rīga), 1520 (Daugavpils) vai 1000 (Liepāja). Vienas pilsētas ietvaros visi galvenie sliežu ceļi sakrīt.
  • electrified=contact_line - Strāvas avots - virszemes kontaktvads. Latvijā to izmanto visas tramvaja līnijas.
    • frequency=0 - Līdzstrāva (parasti, maiņstrāvas frekvence, bet vērtība 0 norāda līdzstrāvu). Latvijā visas tramvaja līnijas izmanto līdzstrāvu.
    • voltage=* - Spriegums jeb voltāža, piemēram 600 (Rīga). Vienas pilsētas ietvaros uz galvenajiem sliežu ceļiem strāvas padeve sakrīt.
  • tracks=* - Var norādīt sliežu skaitu. Latvijā visas sliedes ir iezīmētas atsevišķi, tādēļ, ja lieto šo tegu, tad vērtība ir vienmēr tracks=1. Faktiski to var nenorādīt, bet praktiski lielai daļai sliežu tas ir norādīts.
  • service=* - Papildus norādā posmiem, kas parasti nav pamatkustībai - savienojumi, depo, nobrauktuves, utt. Latvijā ir:
    • service=yard - sliedes uz un iekš depo
    • service=crossover - savienojumiem starp pretējo virzienu pamatkustības sliedēm
    • service=siding - citas nobrauktuves un servisa posmi blakus pamatkustības sliedēm
• railway=tram_level_crossing / railway=level_crossing - Vieta, kur ceļš šķērso sliedes. Jāņem vērā, ka šādi teorētiski norāda vietas, kur transportlīdzekļiem vienmēr jāšķērso sliedes, nevis, kur tikai satiekas ceļu/sliežu līnijas un sliežu šķērsošana atkarīga no braukšanas virziena/trajektorijas. (Jāņem vērā, ka "tram_" variantu lietošana pašlaik var būt problemātiska.)
• railway=tram_crossing / railway=crossing - Vieta, kur gājēju celiņš, gājēju pāreja vai taka šķērso sliedes. Parasti apzīmē pārejas tam speciāli paredzētas vietās, bet praksē bieži tiek lietots vispārīgi.

Ceļi ar tramvaja sliedēm

Ceļu parasti zīmē pa tā viduslīniju (tā pat kā, ja sliežu nebūtu). Ja uz ceļa ir divas šķērsojamas sliežu līnijas, tad prakstiski ceļš būs iezīmēts starp sliežu līnijām. Ja uz ceļa ir viena sliežu līnija, tad to zīme pa tiem pašiem punktiem, kā ceļu. Ja uz ceļa sliedes nav šķērsojamas, tad ceļš būs iezīmēts ar atsevišķām vienvirziena līnijām katrā pusē un ar tramvaja līnijām nekonfliktēs. Ja sliedes nav uz ceļa, bet blakus ceļam, tad šādas līnijas savā starpā nekonfliktēs. Latvijā tramvaja sliedes ir pārsvarā iezīmētas vadoties pēc šiem vispārīgiem principiem. Tomēr praktiski daudzām "lielajām" ielām ar šķērsojamām sliedēm ceļa vidū, ceļš ir zīmēts ar divām vienvirziena līnijām.

• embedded_rails=tram - Norāda ceļiem ar tramvaja sliedēm, kas ir vienā laidumā un brauktuves platumā.
  • embedded_rails:lanes=* - Ja sliedes nav visas brauktuves platumā (parasti pa vidu vai vienā pusē), tad tā vietā norāda sliežu izkārtojumu pa ceļa joslām. Šādas sliedes ir praktiski šķērsojamas ar transportlīdzekļiem (piem., veicot pagriezienu vai apbraucot šķēršļus), dažreiz arī kustība pa tām atļauta. Gandrīz visi ceļi Latvijā ir ar vairāk joslām par sliežu skaitu. ^{[ citation needed ]}
    • embedded_rails:lanes:forward=* + embedded_rails:lanes:backward=* - Norāda divirziena ceļiem tā vietā, norādot joslas katrā braukšanas virzienā.
• lanes=* - Norādot ceļa joslu skaitu, sliežu joslas arī tiek skaitītas kā atsevišķas joslas
• surface:lanes=* - Ja segums sliedēm atšķiras no pārējā ceļa, tad norāda atšķirīgos segumus pa joslām. Latvijā vēsturiski zem tramvajiem daudzviet ir palicis sett/unhewn_cobblestone bruģa segums. Norādot surface=* lieto vispārīgu vērtību, piemēram asphalt.
  • surface:lanes:forward=* + surface:lanes:forward=* - Norāda divirziena ceļiem tā vietā, norādot segumus katrā braukšanas virzienā.

Piemēri

Ceļš ar 2 iebūvētām tramvaja sliedēm pa vidu brauktuvei - zīmē vienu ceļu pa viduslīniju (starp 2 sliežu līnijām):
lanes=4
lanes:forward=2
lanes:backward=2
embedded_rails:lanes:forward=tram|
embedded_rails:lanes:backward=tram|
surface=asphalt
surface:lanes:forward=sett|
surface:lanes:backward=sett|

Vienvirziena ceļš ar 2 iebūvētām tramvaja sliedēm katrā pusē brauktuvei, bet pa kurām citi transportlīdzekļi nepārvietojas (tikai šķērso). Uz ceļa nekas papildus nav jānorāda, jo "joslas" ar sliedēm nav paredzētas "parastai" satiksmei.
lanes=1
oneway=yes

Ceļš ar 2 iebūvētām tramvaja sliedēm brauktuves platumā - zīmē vienu ceļu pa viduslīniju (starp 2 sliežu līnijām):
lanes=2
embedded_rails=tram
surface=concrete
Ceļam var būt ierobežojumi, piemēram access=no + psv=yes - pasažieru transportam kā arī oneway=yes, kā šajā piemērā ir "dabā".

Ceļš ar 2 nodalītām tramvaja sliedēm starp brauktuvēm - zīmē ceļus katrā virzienā atsevišķi. Uz ceļa nekas papildus nav jānorāda, jo sliedes ir nodalītas no ceļa brauktuves.

Ceļš ar nodalītām tramvaja sliedēm blakus - zīmē ceļu pa tā viduslīniju un sliedes pa to viduslīnijām. Uz ceļa nekas papildus nav jānorāda, jo sliedes ir nodalītas no ceļa brauktuves.

Ar transportlīdzekļiem braucams ceļš ar vienu sliežu līniju brauktuves platumā - zīmē ceļu pa sliežu līnijas sakrītošiem punktiem:
lanes=1
embedded_rails=tram

Vilcieni

Vietās, kas nav paredzētas (speciāli izbūvētas) dzelzceļa sliežu šķērsošanai, bet faktiski sliedes tiek regulāri šķērsotas, apzīmē tikai ar crossing=no. Šādās vietās neliek railway=crossing, jo šis tegs norāda šķērsošanai paredzētas un atbilstošas vietas.

Ceļu segums

Ceļu seguma norādīšanai izmanto surface=*.

• Ceļi ar segumu parasti ir asfaltēti asphalt, bruģēti paving_stones / sett, retāk citi varianti, piemēram, dzelzsbetons concrete vai bitumena presējums chipseal.
• Uzturēti bezseguma ceļi var būt sākotnēji grantēti gravel / fine_gravel un ar laiku blīvi iebraukāti compacted. Bieži compacted ir nepareizi kartēts kā gravel un situāciju sarežģī bieži lietotie termini "grants ceļš" / "grantene" (u.c. kā "grants velosipēds"). "Īsta" grants padara staigāšanu par neērtu un velo braukšanu par apgrūtinātu un pat neiespējamu, tādēļ jāņem vērā, kā šādas vērtības ietekmē maršrutēšanu.
• Bezseguma ceļi, parasti neuzturēti, var būt vispārīgi ground, grass, sand.

Papildus var norādīt smoothness=*. Ceļiem kā highway=track lietderīgi norādīt tracktype=*. Jāņem vērā, ka šīs vērtības ir diezgan subjektīvas.

Gājēju un velosipēdu ceļiem (highway=cycleway + segregated=yes) bieži atšķiras segums starp gājēju un velosipēdu "joslām", to norāda ar footway:surface=* + cycleway:surface=*.

Ceļu satiksmes ierobežojumi

Ātruma ierobežojumi

Ātruma ierobežojumi Latvijā tiek noteikti pēc CSN noteikumiem un ceļa zīmēm:

• maxspeed=* - atļautais ātrums, kilometros stundā, piemēram, 30. Latvijā pēc CSN ātrumu tieši ierobežo "maksimālā ātruma ierobežojuma" vai "maksimālā ātruma ierobežojuma zonas" zīmes.
• Latvijā 50 km/h ātruma ierobežojumi netieši ir "apdzīvotās vietās" / - šajās vietās ātruma ierobežojumus speciāli nav jānorāda, jo tiek izmantotas noklusētās vērtības. Praktiski, Latvijā daudzviet piepilsētu ielās/ceļiem šis ierobežojums ir norādīts.
• Latvijā 20 km/h ātruma ierobežojumi netieši pastāv arī "dzīvojamās zonās" (highway=living_street) un "stāvvietu zonās" (amenity=parking) - šajās vietās ātruma ierobežojumus speciāli nav jānorāda, jo tiek izmantotas noklusētās vērtības. Praktiski, Latvijā daļā dzīvojamo ielu ierobežojums ir norādīts.
• Sarežģītāka sitācija ir ar 20 km/h ierobežojumu "daudzdzīvokļu namu pagalmos" un "degvielas uzpildes staciju teritorijās". Praktiski Latvijā šie ierobežojumi ir norādīti ļoti reti. Arīdzan nepastāv standarta OSM tegi lai varētu šīs vietas norādīt. Pašlaik šai situācijai nav risinājuma.
• Latvijā "braucot pa ceļu ar grants vai šķembu segumu" ir ātruma ierobežojums 80 km/h (ja citādi nav ierobežots) - to norāda nevis ar ātruma ierobežojumu, bet atbilstošu surface=* vērtību, piemēram gravel vai compacted.
• Visur citur ārpus pilsētas, ja nav savādāk norādīts, ātruma ierobežojums ir 90 km/h - tas arī speciāli nav jānorāda, jo tiek izmantotas noklusētās vērtības. Praktiski, Latvijā dažviet šis ierobežojums ir norādīts.
• Vasaras sezonā vairākām šosejām ir augstāks 100/110 km/h ātruma ierobežojums, ko apzīmē ar maxspeed:conditional=110 @ (May 1-Oct 1) (precīzi datumi praksē mēdz atšķirties starp ceļiem un gadiem, tādēļ norādīti aptuveni).

Jāņem vērā, ka Latvijā pastāv vietas, kur ir uzstādītas neoficiālas/patvaļīgas un nestandarta ceļa zīmes. Bieži šādos gadījumos šīs zīmes mēdz būt nesakrītošas (piemēram, nav zīmes "dzīvojamās zonas beigas") vai pat konfliktējošas ar oficiālām zīmēm (piemēram, ir zīme "dzīvojamās zona", bet vēlāk "maksimālā ātruma ierobežojuma" zīme 10 km/h). Pastāv arī vietas, kur ir nesakrītošas oficiālās zīmes, piemēram biežāk sastopami gadījumi ar neviennozīmīgu dzīvojamās zonas ceļu izkārtojumu.

Transportlīdzekļu ierobežojumi

• vehicle=no - "iebraukt aizliegts", attiecas uz visiem transportlīdzekļiem (ieskaitot velo, bet izņemot sabiedrisko transportu). Zīme arī tiek lietota pretējā pusē vienvirziena ceļiem - šajā gadījumā pietiek ar oneway=yes. Bieži šī zīme arī tiek uzstādīta privātīpašumos, kur visticamāk jālieto access=private.
• vehicle=destination - "braukt aizliegts", attiecas uz visiem transportlīdzekļiem (ieskaitot velo, bet izņemot sabiedrisko transportu), bet ļauj kustību nokļūšanai pie mērķa - uz mājām, uz darbu, pasažieru un kravas piegāde, darbu veicēji. Praktiski, Latvijā šī zīme bieži uzstādīta vietās, kur faktiski nav domāts aizliegt velosipēdu un elektroskrejriteņu kustību, kas sarežģī šo ierobežojumu norādīšanu.
• hgv=no - "kravas automobiļiem braukt aizliegts", bieži sastopama apdzīvotās vietās. Latvijā pašlaik lietots maz.
• psv=designated - Var atzīmēt vietās speciāli paredzētās sabiedriskajam transportam, kur citādi ir (ie)braukšanas ierobežojums vehicle=(no/destination). Latvijā šādas situācijas sastopamas galapunktos/atdalītās pieturvietās. Praktiski, šis tegs lietots ļoti reti.

Bieži praksē ceļi neprecīzi apzīmēti ar access=no (kas aizliegtu arī gājējiem) vai motor_vehicle=no (kas neietver velosipēdus/e-skr.), kas rada problēmas gājēju un velosipēdistu maršrutēšanai.

Citi

• maxweight=* - atļautais svars, tonnās. Piemēram, 7

Papildinformācija

Ceļiem iespējams norādīt dažādu papildinformāciju. Daži piemēri:

• oneway=yes - vienvirziena iela/ceļš
• highway=traffic_signals - luksofors
• lit=yes - ja ceļš ir apgaismots

Ja ceļš šķērso citu objektu dažādos līmeņos, tad tas parasti notiek tilta vai tuneļa veidā. Piemēram, tilts pār dzelzceļu, upi vai citu ceļu jāapzīmē ar bridge=yes. Ja tas ir tunelis, jālieto tunnel=yes (tas ietver arī strautus un nelielas upītes - šajā gadījumā kā tunelis tiek iezīmēts strauta/upītes posms, kurš ir zem ceļa). Vietā, kur krustojas tunelis vai tilts ar otru ceļu nekādā gadījumā nav jāliek punkts (node).

• layer=* ļauj norādīt objektu savstarpējo vertikālās pārklāšanās attiecību un mijiedarbību. Elementi ar augstāku vērtību atrodas virs elementiem ar zemāku vērību. Kaut gan pašai vērtībai kā skaitlim nav nozīmes izņemot objektu savstarpējo attiecību, parasti lietotās vērtības ir noklusētais 0 - zemes līmenis, 1 ir normāls tilts, -1 ir normāls tunelis. Ja tilti ir vairākos līmeņos (piemēram, Dienvidu tilta piebrauktuves), vērtības var būt piemēram, 0 - zemes līmenī, 1 - pirmā līmeņa tilts un 2 - otrā līmeņa tilts. Arī citi elementi dažādos līmeņos jānorāda ar layer=*, lai viennozīmīgi atšķirtu to novietojumu, piemēram tilta margas (tilta līmenī), gaismas stabi (virs vai zem tilta), videokameras (tunelī), utt. Lielākajā daļā gadījumos elementus ar dažādiem līmeņiem nesavieno izņemot vietās, kur tie fiziski sastopas - piemēram trepes uz tiltu vai ieeja tunelī. Nejaukt ar level=* un location=*.

Satiksmes mierināšana

Latvijas ceļu būves standartos ir paredzēti ātrumvaļņi (ātruma ierobežojošie vaļņi), kas ir perpendikulāri paaugstinājumi uz ceļa (ielas) brauktuves, un kuru uzdevums ir iepriekš noteikta ātruma režīma nodrošināšana un satiksmes intensitātes samazināšana. Tos lieto apdzīvotās vietās, parasti uz ≤30 km/h ceļiem. Praksē tie ir bieži sastopami, biežāk uz jaunizbūvētiem vai pārbūvētiem ceļiem, bet arī tiek jauni uzstādīti uz esošiem. Praksē sastopami ne tikai "oficiāli" varianti. Kartējami parasti kā punkts uz ceļa (vai kā papildbirka ceļa posmam):

• traffic_calming=hump - aploces/trapecveida ātrumvalnis - garenais, kuram parasti ar priekšējiem/aizmugurējiem riteņiem vienā brīdi uzbrauc reizē
• traffic_calming=bump - saliekamais ātrumvalnis - īsais "paleciens", kuram pārbrauc ar priekšējiem/aizmugurējiem riteņiem atsevišķi
• traffic_calming=table - izceltais krustojums vai gājēju pāreja apvienoti ar ātrumvalni - vietās, kur satiekas brauktuves un/vai gājēju/velo celiņi.
• traffic_calming=cushion - joslas ātrumvalņi ielām ar autobusu, trolejbusu vai kravas automobiļu satiksmi - šie transportlīdzekļi ar platu asi var to šķērsot bez "aizķeršanas"

Citas vērtības

• direction=*
• bicycle_bypass=yes - valnim ar velo var pabraukt garām tam neuzbraucot

Citi punkta (vai ceļa posma) mierinājumi:

• traffic_calming=rumble_strip - vairākas "rūcošās" līnijas perpendikulāri uz brauktuves, kas pievērš uzmanību paaugstinātas uzmanības vietās, parasti vienā virzienā. Mēdz būt arī uz veloceļiem.
• traffic_calming=chicane vai traffic_calming=choker - sašaurināta vieta, parasti ap gājēju pārejām

Kā laukums:

• area:highway=traffic_island - fiziski nodalīts laukums uz brauktuves, parasti ar apmali (barrier=kerb) bet mēdz būt tikai stabiņi (barrier=bollard)

Administratīvās robežas un iedalījumi

Novadi un pagasti

Oficiālo administratīvo teritoriālo iedalījumu apzīmē ar boundary=administrative teritorijām ar atbilstošu admin_level=*. "Pirmajā slānī" ir valstpilsētas un novadi, ar tām noteiktajām teritorijām:

• Latvijā ir 10 valstpilsētas admin_level=5: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils.

• Latvijā ir 36 novadi admin_level=5: Ādažu novads, Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Varakļānu novads, Ventspils novads

• Novadi ir sadalīti pagastos admin_level=8.

Apdzīvotas vietas

Latvijā apdzīvotas vietas saskaņā ar administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu tiek iedalītas:

• place=city - valstpilsētas
• place=town - novada pilsētas
• place=village - vidējciemi, lielciemi, kā arī zem 2000 iedz. kuru statusu piešķir novada dome,
• place=hamlet - mazciemi, skrajciemi un viensētu puduri ar nosaukumu (kuriem ciema statuss nav piešķirts),
• place=isolated_dwelling - atsevišķas viensētas.

Republikas nozīmes pilsētu teritorija jāapzīmē ar admin_level=6, boundary=administrative, place=city, place_name=Daugavpils. Pārējo pilsētu teritorija jāapzīmē ar admin_level=8, boundary=administrative, place=town, place_name=Bauska. Ja pilsētas centrs neatrodas teritorijas ģeometriskajā centrā, papildus var likt punktu patiesajā centrā kā place=town, name=Bauska.

Pilsētu saraksts

Latvijā ir 10 valstpilsētas place=city: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils.

Un 71 novada pilsētas place=town: Ādaži, Ainaži, Aizkraukle, Aizpute, Aknīste, Aloja, Alūksne, Ape, Auce, Baldone, Baloži, Balvi, Bauska, Brocēni, Cēsis, Cesvaine, Dagda, Dobele, Durbe, Grobiņa, Gulbene, Iecava, Ikšķile, Ilūkste, Jaunjelgava, Kandava, Kārsava, Koknese, Krāslava, Kuldīga, Ķegums, Ķekava, Lielvārde, Līgatne, Limbaži, Līvāni, Lubāna, Ludza, Madona, Mazsalaca, Mārupe, Olaine, Pāvilosta, Piltene, Pļaviņas, Preiļi, Priekule, Rūjiena, Sabile, Salacgrīva, Salaspils, Saldus, Saulkrasti, Seda, Sigulda, Skrunda, Smiltene, Staicele, Stende, Strenči, Subate, Talsi, Tukums, Valdemārpils, Valka, Vangaži, Varakļāni, Viesīte, Viļaka, Viļāni, Zilupe.

Apdzīvotas vietas bez pilsētas tiesībām (parasti ceļa malā ar zilo ceļa zīmi, bet var būt baltā zīme, piemēram, Iecava) - place=village

Apkaimes / rajoni

Pilsētas un dažreiz ciemi mēdz būt iedalīti sīkākās teritorijās. Latvijā praktiski saglabājot vienveidīgu klasifikāciju valsts ietvaros ir divu veidu iedalījums apkaimēs, kas apzīmēti vismaz ar punktu:

• Iedalīts kā place=suburb - parasti pilsētas nozīmes oficiālas apkaimes - tā saucamie "rajoni" lielakās pilsētās, kur parasti visa pilsētas teritorija ir šādi sadalīta. Piemēram, Rīgā - Ziepniekkalns, Teika, Imanta, utt. vai Valmierā - Pārgauja, Burkānciems, utt. Šo iedalījumu parasti nosaka pašvaldība un publicē. Precīza robeža var arī būt iezīmēta ar boundary=administrative + admin_level=10.
  • Papildus place=neighbourhood) - zemākas nozīmes labi zināmas atsevišķas teritorijas vai apkaimju daļas, kas parasti nav oficiāli iedalījumi. Piemēram, Rīgā - Imanta-1, Vakarbuļļi, Šmerlis utt. vai Jelgavā - Miezīte, Valaki utt. Šīs teritorijas var būt apkaimju iedalījums, daļas no apkaimēm, pāklāties starp citām teritorijām, būt nosacītas, utt., līdzīgi kā nākamajā punktā aprakstītās. Precīza robeža var arī būt iezīmēta ar boundary=place (bet ne administrative, ja tai nav oficiāla/likumīga statusa).
• Iedalīts tikai kā place=neighbourhood - parasti neoficiālas vai nosacītas/vēsturiskas apkaimes mazākās pilsētās un ciemos, kas ir plaši zināmās, bet parasti bez precīzām robežām un parasti nepārklāj visu teritoriju. Piemēram, Ikšķilē - Ādamlauks, Daugavmala, utt. vai Siguldā - Kaķīši, Ķipari, utt. Šādi individuāli nosaukumi tikai atsevišķām teritorijām var nākt no ciemiem, mazdārziņu kooperatīviem vai agrāk nosauktas vietas apbūvēm, kas kļūst par pilsētu teritoriju bet saglabā vispārzināmo vēsturisko nosaukumus. Precīza robeža var arī būt iezīmēta ar boundary=place (bet ne administrative, ja tai nav oficiāla/likumīga statusa).

Tā kā neoficiāli un vēsturiski iedalījumi ir pēc būtības nestandarta, tad to precīza klasifikācija OSM mērķiem ir apgrūtināta. Lielos vilcienos, pilsētās vairāk sliecās uz place=suburb, īpaši, ja ir vairāki iedalījumu "slāņi", bet mazākās pilsētās un ciemos drīzāk kā place=neighbourhood. Latvijā place=quarter (kas Latvijā atbilstu oficiālam apkaimju iedalījumam - starp suburb un neighbourhood) nav sastopams. Arī place=borough (apkaimju grupas) nav sastopams (vēsturiski teorētiski bija Rīgas priekšpilsētas). Viena starpielu kvartāla "bloki" place=city_block arī faktiski neeksistē.

Citi zināmi vietu nosaukumi, parasti vēsturiski, kas vēl tiek lietoti, bet kuri parasti nav oficiāli un nav paši par sevi administratīvi iedalījumi vai labi nosakāmas teritorijas, parasti tiek iezīmēti ar place=locality.

Apkaimju saraksts

Oficiālas apkaimju robežas ir šādās pilsētās:

• Daugavpils
• Jūrmala
• Rīga
• Valmiera

Vēsturiskās zemes

Latvijas vēsturiskās zemes

Piecas vēsturiskās zemes ir iezīmētas ar boundary=traditional. Dzīvē to robežas uz dažādiem LVC ceļiem ir apzīmētas ar brūno "tūrisma" nosaukuma zīmi/norādi.

Teritorijas

landuse=*

🕸

Būves

Vispārīga informācija

Būves var tikt apzīmētas kā punkti, ceļi ar apvienotu sākumu un beigām, kā arī multipoligoni. Šim nolūkam tiek izmantota atslēga building=*. Vispārīgā atslēga ir building=yes, taču ja ir pieejama informācija, vēlams norādīt precīzāk - vai tā ir komerciāli izmantota ēka (building=commercial, vai dzīvojamā ēka building=residential (ja var sīkāk, norādam vai nu building=house, vai arī building=apartments). Papildus vērtības skatāmies building=*.

Ēku numuri un nosaukumi

Uzmanību! Šī informācija ir novecojusi un neietver informāciju par oficiālo adrešu importu.

Ēkas var tikt apzīmētas ar ielu numerāciju vai nosaukumiem (balstoties uz zemes gabalu identifikāciju). Šim nolūkam tiek izmantota atslēga addr:*=*, piemēram, mājas numurs tiek apzīmēts ar addr:housenumber=*. Ja mājai ir nosaukums (raksturīgi ciemiem un lauku teritorijām), tad izmantojam addr:housename=*. Ja māja ir daļa no numura un ir apzīmēts kā korpuss, izmantojam šādu formātu "XX k-Y", kur XX ir mājas/zemes gabala numurs ielā, un Y ir korpusa numurs. Piemēram, addr:housenumber=22 k-2.

Nosaukumi

Vispārēja informācija

• Nosaukumu - name=* - vienmēr raksta pamatvalodā, tātad Latvijā - latviski. Piemēram, name=Rīga
• Nosaukumus citās valodās apzīmē ar name:xx=Riga, xx vietā liekot valodas kodu - piemēram, en angļu valodai
• Ja nosaukumā ir objekta tips, tad tas jāiekļauj. Piemēram, Brīvības iela, nevis Brīvības, Juglas ezers, nevis Juglas, Mēness aptieka nevis Mēness. Tas attiecas arī uz int_name=* (international name, starptautiskais nosaukums) - citādāk tiek zaudēta starpība starp, piemēram, Brīvības ielu un Brīvības gatvi
• Pilnus nosaukumus nesaīsina, piemēram Krišjāņa Barona iela nevis Kr. Barona iela
• Nosaukumu raksta gramatiski pareizi, neizmantojot pārmērīgu stilizāciju - piemēram, lielo burtu lietojums atbilstoši latviešu valodas prasībām. Piemēram, Aibe nevis AIBE, Rīgas satiksme, nevis Rīgas Satiksme. Bet piemēram McDonald's vai Maxima XXX.
• Rakstot uzņēmumu nosaukumus laukos, piemēram operator=*, official name=* u.c., raksta vienotā stilā: SIA "Uzņēmuma nosaukums".
• Starptautisko nosaukumu apzīmē ar int_name=Riga
• Latvisko nosaukumu objektiem citās valstīs pievieno lietojot name:lv=*
• Ja objektam ir bijis cits nosaukums/vārds agrāk, to norāda ar old_name=* - piemēram, old_name=Sīnupe vai old_name=Basteja bulvāris
• Pasta indekss vienmēr tiek rakstīts LV-xxxx formā - ti, vienmēr ar LV- un bez atstarpēm
• Ja - atrodas objekta vārdā (piemēram, Papua-Jaungvineja), tad tas tiek rakstīts bez atstarpes. Ja tas apzīmē divus dažādus terminus (piemēram, vietvārdus ceļa nosaukumā Rīga - Pope), tad tas tiek rakstīts ar atstarpēm.
• Ja vēlaties atstāt informāciju citiem projekta dalībniekiem, varat izmantot divas iespējas:
  • note=* - brīvā tekstā informācija. Piemēram, par dīvainu rakstību vai to, ka objekts mainījies nesen un satelītattēlos redzama novecojusi informācija.
  • fixme=* - ja zināt, ka informācija nav pareiza, bet nezināt pareizo un tādēļ nevarat izlabot

Uzņēmumu nosaukumi

• Rimi vienmēr tiek rakstīts tikai ar pirmo lielo burtu
• SEB (nevis "S.E.B." vai S|E|B)
• DNB (nevis DnB)
• Circle K
• McDonald's

Objekti bez nosaukumiem vai ar nezināmiem nosaukumiem

Ja objektam nosaukums nav zināms vai nav vispār, šis tags nav jāliek. Pirmkārt, ir pilnīgi normāli, ja objekts (ceļš, kapsēta vai kāds cits objekts) ir bez nosaukuma. Otrkārt, ja nosaukums nav zināms, tīši nepareiza nosaukuma ielikšanai nav nekādas jēgas.

Ja jūsu lietotā programma uzrāda nenosauktus objektus kā kļūdas, pastāv divas iespējas. Pirmkārt, tas ir patiesi, jo objektam nosaukums ir. Ja jūs šajā gadījumā ieliksiet nepatiesu nosaukumu, citi neredzēs šo problēmu. Otrkārt, programmu paziņojumi NAV jāuztver kā absolūta patiesība. Pielietojiet veselā saprāta mērauklu un izlemiet, kā rīkoties ar katru paziņojumu.

Objektu vārdā nelieto tā aprakstu vai skaidrojumu, piemēram "iela", "ezers", "liepa", "privātskola", "Dzintaru attīrīšana stacija", utml. Aprakstam brīvā tekstā lieto description=* / description:lv=*. Visbiežāk, OSM jau ir citi tegi lai aprakstītu skolu teritorijas, koku sugas, utt. Šādi nekorekti "nosaukumi" parādās daudzās kartēs un mēdz šķist piemēroti, tomēr tā ir pārsvarā nepareiza datu ievadīšana.

Ja objektam, kuram visticamāk būtu jābūt nosaukumam (piemēram, pilsētas iela vai veikals), šāda nosaukuma tiešām nav, to atzīmē kā noname=yes.

Ēkas un teritorijas

Visvienkāršākajā gadījumā ēku, būvi apzīmē ar building=yes. Papildus var norādīt citas īpašības, piemēram, building:levels=* ļauj norādīt stāvu skaitu, kuru šobrīd izmanto specializētas kartes.

Lai apzīmētu dažādi izmantotas teritorijas lieto landuse=*.

Neapdzīvotu un neizmantotu (taču uzturētu) ēku apzīmēšanai varam izmantot disused=*, savukārt arī pamestu un grūstošu graustu apzīmēšanai izmantojam abandoned=* (kā arī building=ruins, ja no ēkas ir palikušas tikai pāris sienas).

Atsevišķi ēkām un teritorijām lieto zemāk norādītos apzīmējumus.

Dzīvojamās teritorijas

Privātmājas apzīmējam kā building=house, savukārt daudzdzīvokļu mājas apzīmējam kā building=apartments. Ja zinām, ka tā ir dzīvojamā ēka, bet nav zināms vai tajā ir vairāki dzīvokļi, lietojam building=residential. Reģionus, kur pamatā ir dzīvojamās ēkas, apzīmē ar landuse=residential.

Garāžas

• Garāžu teritoriju apzīmē ar landuse=garages
• Pašas garāžas apzīmē ar building=garage vai building=garages (piemēram, garāžu "rindas" populāri būvētas Padomju laikā)
• Ceļus garāžu teritorijā apzīmē ar highway=service, bieži access=private un barrier=gate pie iebraukšanas.

Industriālās teritorijas

Rūpnīcu, ostu un citas tamlīdzīgas teritorijas apzīmē ar landuse=industrial

Mazdārziņi

Mazdārziņus lielos vilcienos apzīmē ar landuse=allotments. Latvijā pastāv ļoti daudz mazdārziņu, kas ir vispārīgi lietots termins teritorijām, kur vēsturiski un tagadēji ir vasarnīcu ciemi, dārzniecības kooperatīvi, mazdārziņi, un tml. Kopš Padomju laikiem, šie termini nav oficiāli tieši saglabājušies un teritoriju apzīmējumi bieži ir sarežģīti. Galvenais kritērijs ir, ka teritorija satur dārziņus (dobes, siltumnīcas, u.c.), netiek izmantota pastāvīgai dzīvošanai (piem. dārzkopības vaļasprieks, brīvdienu atpūta, un tml.) un parasti nav sadalītas atsevišķās kadastra vienībās ar adresēm. Šādās teritorijās parasti nav centrālās kanalizācijas vai par ūdens apgādes. Vēsturiskā izmantošana kā pārtikas ražošana kopīgiem mērķiem nav saglabājusies gandrīz nekur.

Teritoriju piemēri, kuras var apzīmēt kā allotments var aptuveni iedalīt:

• Bijušās dārzkopības kooperatīvās sabiedrības, kurās vairākumā saglabājušies individuāli laukumi kā kopīpašums vai neskaidrs īpašums, bet netiek celtas privātmājas un tiek lietoti sezonāli, piemēram kā īslaicīgas vasarnīcas.
• Pašvaldību administrētas teritorijas, kur iedzīvotāji var izīrēt mazas teritorijas līdzīgi augstākminētajam (bet nevar ilglaicīgi dzīvot); parasti tie ir dārzkopības kooperatīvi, kas pārgājuši pašvaldības īpašumā.
• Blakus dzīvojamām zonām vietējo iedzīvotāju "dabīgi" izveidotās siltumnīcu, dobju un tamlīdzīgas teritorijas, parasti kopīpašuma teritorijā un bieži pārklājoties ar pašvaldību teritorijām.

Teritorijas, kuras parasti uzreiz neapzīmē kā mazdārziņus:

• Vasarnīcu rajoni, parasti mazciemi, kur faktiski ir sezonālas privātmājas un dārzkopība ir tikai otrkārtēja nodarbošanās/vaļasprieks brīvā laika pavadīšanai.
• Teritorijas, kas ir kadastrā sadalītas un katrai piešķirta adrese, tādējādi veidojas atsevišķi privātīpašumi indivduāliem uzskatiem, kas var nebūt mazdārziņi.
• Vietas, kurām is saglabājušies nosaukumi, kas liecina par dārzkopības kooperatīva saknēm, piemēram "DKS Saule", bet faktiski vairs netiek šādi izmantotas.

Tā kā vēsturiskie mazdārziņi mēdz ar laiku pārtapt par mazciemiem un privātmāju un vasarnīcu īpašumiem, tad šādu teritoriju apzīmēšana ir ļoti problemātiska. Augstākminētie gadījumi ļoti bieži pārklājas un precīzi noteikt teritorijas ir gandrīz neiespējami. Gan likumdošana, gan pašvaldību teritoriju izmantošana nav sakārtota. Piemēram, bieži mazdārziņos tiek uzbūvētas lielas privātmāja faktiskai dzīvošanai. Visticamāk šādas teritorijas individuāli jāpārzīmē kā landuse=residential. Kā pretējs piemērs, kādreizējās apkoptās teritorijas ir pamestas, piegružotas un nekāda dārzkopība tur nenotiek. Pastāv vēl daudz lietošanas variantu, piemēram kā darbnīcas, garāžas, noliktavas, utt.

Citas teritorijas un ēkas

Skat. landuse=*, kā arī saīsinātu sarakstu latviski.

Sabiedriskais transports

Autobusu un trolejbusu pieturu apzīmēšana

• Minimālais pieturas apzīmēšanas veids ir kā punkts blakus ceļam, kurš ir novietots pieturas norādes (staba) atrašanās vietā.

Sliežu transporta pieturu apzīmēšana

Tramvaju un vilcienu pieturvietas vienkāršākajā gadījumā parasti tiek apzīmētas ar punktu uz ceļa.

Skatīt vēl

• Lv:Source - Latvijā pieejamie avoti un to lietošana iD un JOSM.